Kāpēc Indija nedrīkst teikt 'nē' NATO?

Pragmatiskai sadarbībai ar NATO ir jābūt svarīgai Indijas jaunās Eiropas orientācijas sastāvdaļai, jo īpaši kontinenta meklējumos pēc jaunas lomas Indo-Klusā okeāna reģionā.

NATO nepiedāvā dalību Indijai; arī Deli neinteresē. Jautājums ir par iespējamo kopīgu pamatu izpēti. (C R Sasikumar ilustrācija)

Jebkurš ierosinājums, ka Indijai vajadzētu iesaistīties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Deli parasti tiek uztverts ar aukstu skatienu. Indija pēdējos gados ir pārkāpusi daudzus politiskus tabu savā ārpolitikā, taču sarunas ar NATO nav viens no tiem. Kāpēc regulāras konsultācijas ar NATO, pēckara militāro aliansi starp ASV un Eiropu, ir tik neiedomājamas Deli?

Aukstā kara laikā Indijas atteikuma pamatā bija tās nepievienošanās. Šim argumentam bija maz pamatojuma pēc aukstā kara beigām laikā no 1989. līdz 1991. gadam. Kopš tā laika NATO ir izveidojusi partnerattiecības ar daudzām neitrālām un nepievienojošām valstīm. NATO regulāri apspriežas gan ar Krieviju, gan ar Ķīnu, lai gan pēdējos gados ar tām pieaug spriedze.

Indijas un NATO dialogs vienkārši nozīmētu regulārus kontaktus ar militāro aliansi, kuras lielākā daļa ir labi izveidoti Indijas partneri. Ja Deli vēlas iesaistīt negribīgo Krieviju diskusijās par Indo-Klusā okeāna reģionu, nav jēgas izvairīties no saiknes ar NATO, kas šobrīd debatē par lomu Āzijas ūdeņos.

Indijai ir militāra apmaiņa ar daudzām NATO dalībvalstīm, tostarp ASV, Lielbritāniju un Franciju, divpusējos un minipusējos formātos. Kāpēc tad kolektīva iesaistīšanās NATO ir problemātiska? Ja Deli rīko militārās mācības ar divām valstīm, ar kurām tai ir nopietnas drošības problēmas — Ķīnu un Pakistānu — Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) ietvaros, kāpēc lai runātu ar NATO būtu neprātīgi?

Indijas patiesā problēma nav saistīta ar NATO, bet gan ar Deli grūtībām stratēģiski domāt par Eiropu. Šai kavēšanai ir dziļas saknes. Koloniālajā laikmetā Kalkuta un Deli skatījās uz Eiropu ar britu acīm. Pēc neatkarības atgūšanas Deli bija tendence redzēt Eiropu caur Krievijas objektīvu. Dažu pēdējo gadu laikā Deli ir sākusi attīstīt neatkarīgu Eiropas sistēmu, taču tā nostiprināšanai ir jāiet zināmā mērā. Sarunām ar NATO vajadzētu būt vienai svarīgai Indijas Eiropas stratēģijas daļai.

Britu valdīšana Indijā ietvēra nepārtrauktu cīņu pret konkurējošām Eiropas lielvarām. Vispirms tai bija jāpārvar portugāļi, holandieši un francūži. Tad tai bija pastāvīgi jāseko citu Eiropas lielvaru plāniem graut britu hegemoniju subkontinentā. Šajā tā dēvētajā Lielajā spēlē — ar Franciju, Vāciju un Krieviju dažādos posmos — Indijas iestādes DNS tika ierakstītas aizdomas par Eiropu. Lielajā apvērsumā pēc neatkarības, ko vadīja vairāki apsvērumi, kas mums šeit nav jāiedziļinās, Deli sāka paļauties uz Padomju Savienību tās drošībā aukstā kara laikā, Indijas pieaugošās politiskās plaisas un Rietumu laikā.

Protams, pēdējo trīs gadsimtu laikā ir bijušas pretējas tendences. Austrumindijas kompānijai paplašinot savu darbību, daudzi prinči centās sadarboties ar citiem eiropiešiem savās (zaudējošos) cīņās, lai saglabātu savu suverenitāti attiecībā pret britiem.

Kad 20. gadsimta rītausmā nostiprinājās nacionālistu spēki, tie meklēja alianses ar Eiropas lielvarām, lai gāztu Lielbritānijas impēriju. Vilhelmīns Vācija 1915. gadā palīdzēja izveidot pirmo Indijas pagaidu valdību Kabulā, kuru vadīja Raja Mahendra Pratap Singh un Maulana Barkatullah. Jaunizveidotā Padomju Savienība kļuva par pievilcīgu partneri Indijas revolucionāriem, lai gāztu Britu Raj. Otrajā pasaules karā Subhas Bose meklēja Vācijas atbalstu, lai izspiestu Lielbritāniju no Indijas.

Kad pasauli apņēma aukstais karš, Deli kļuva grūtāk niansēt Eiropu. Indija sāka uzskatīt Rietumeiropu kā ASV paplašinājumu un Austrumeiropu kā padomju satelītu kolekciju. Eiropas daudzās iekšējās pretrunas nepazuda aukstā kara laikā; bet Deli stingrais ideoloģiskais pasaules ierāmējums austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu asīs atstāja maz vietas radošam saiknei ar Eiropu.

Berlīnes mūra krišana un Padomju Savienības sabrukums prasīja jaunu pieeju Eiropai. Taču Deli nevarēja veltīt tādu stratēģisku uzmanību, kādu prasīja Eiropa. Deli un Briseles saistību birokrātija un augsta līmeņa politiskās intereses trūkums neļāva Indijai pilnībā izmantot atkal topošās Eiropas priekšrocības.

Premjerministrs Narendra Modi noteikti ir centies izbeigt šo ilgstošo politisko nolaidību. Piemērs ir padziļinātā jūrniecības partnerība ar Franciju kopš 2018. gada. Pievienošanās Francijas un Vācijas daudzpusējo attiecību aliansei 2019. gadā ir vēl viena iespēja. Modi pirmais samits ar Ziemeļvalstīm 2018. gadā bija atzīšana, ka Eiropa nav monolīts, bet gan apakšreģionu kontinents. Tāda bija arī saderība ar Viduseiropas Višegradas četriniekiem.

Šķiet, ka Deli šogad ir gatava jaunam enerģiskam virzienam Eiropā. Pragmatiskai sadarbībai ar NATO ir jābūt svarīgai Indijas jaunās Eiropas orientācijas sastāvdaļai, jo īpaši kontinenta meklējumos pēc jaunas lomas Indo-Klusā okeāna reģionā.

Lai gan NATO ir iespaidīga militārā alianse, tā nav desmit pēdu augsta. To pārņem šķelšanās par to, kā sadalīt militāro slogu un panākt pareizo līdzsvaru starp NATO un ES centieniem iegūt neatkarīgu militāru lomu. NATO dalībvalstīm nav vienprātības par Krieviju, Tuvajiem Austrumiem un Ķīnu. Tikmēr konflikti starp NATO dalībvalstīm, piemēram, Grieķiju un Turciju, ir saasinājušies. NATO nesenie piedzīvojumi ārpus Eiropas — Afganistānā, Irākā un Lībijā nav radījuši bijību.

NATO nepiedāvā dalību Indijai; arī Deli neinteresē. Jautājums ir par iespējamo kopīgu pamatu izpēti. Lai pildītu kādu lomu Indo-Klusā okeāna reģionā, Eiropai un NATO ir vajadzīgi tādi partneri kā Indija, Austrālija un Japāna. Savukārt Deli zina, ka neviena vara nevar nodrošināt stabilitāti un drošību Indo-Klusā okeāna reģionā. Indijas entuziasms par Quad liecina par nepieciešamību veidot koalīcijas.

Ilgstošs dialogs starp Indiju un NATO varētu veicināt produktīvu apmaiņu dažādās jomās, tostarp terorismā, mainīgajā ģeopolitikā; militāro konfliktu mainīgais raksturs, jauno militāro tehnoloģiju nozīme un jaunas militārās doktrīnas. Plašāk runājot, institucionalizētai sadarbībai ar NATO Deli būtu vieglāk tikt galā ar tās 30 dalībvalstu militārajām iestādēm. Divpusējā frontē katrai dalībvalstij ir daudz ko piedāvāt Indijas nacionālo spēju stiprināšanā.

Vai Krievija būtu sarūgtināta par Indijas saistību ar NATO? Krievija nav slēpusi savu alerģiju pret Quad un Deli sadarbošanos ar Vašingtonu. Maz ticams, ka NATO iekļaušana šajā maisījumā daudz ko mainīs. Savukārt Deli nevar būt apmierināta ar Maskavas un Pekinas attiecību padziļināšanos. Kā nobriedušas valstis Indija un Krievija zina, ka tām ir jāizolē savas divpusējās attiecības no lielākajām strukturālajām tendencēm, kas mūsdienās skar pasauli.

Tikmēr gan Krievijai, gan Ķīnai ir intensīvas divpusējās attiecības ar Eiropu. Lai gan karadarbība starp Maskavu un Briseli ir saasinājusies, vairākas Eiropas balsis aicina uz dialogu ar Krieviju. Galu galā Eiropa nevar novēlēt Krieviju no tās ģeogrāfijas. Tikmēr Ķīna jau sen ir sapratusi Eiropas izcilību un ir ieguldījusi milzīgus līdzekļus tās izkopšanā. Deli pastāvīgā nevēlēšanās iesaistīties tādā lielajā Eiropas institūcijā kā NATO būs satriecošs stratēģiskās pašaizliedzības gadījums.

Šī sleja pirmo reizi parādījās drukātajā izdevumā 2021. gada 6. aprīlī ar nosaukumu “Kāpēc Deli ir jārunā ar NATO”. Rakstnieks ir Singapūras Nacionālās universitātes Dienvidāzijas studiju institūta direktors un žurnāla The Indian Express starptautisko lietu redaktors.