Augstākās tiesas ierobežojumi pret protestējošiem lauksaimniekiem liecina par satraucošu empātijas trūkumu

Rekha Šarma raksta: Viņi ir pilnīgi pretrunā tam, ko 2020. gada 17. decembrī teica toreizējā tiesas priekšsēdētāja SA Bobde vadītā kolēģija: Lauksaimniekiem ir konstitucionālas tiesības turpināt protestus tik ilgi, kamēr viņu domstarpības nesakrīt. vardarbība.

Lauksaimnieki protesta laikā pie Gazipuras robežas (fails)

Lauksaimnieki, kas protestē pie Deli robežām pret trim lauksaimniecības likumiem, atkal ir satraukuma galā — šoreiz Augstākās tiesas dusmas. 30.septembrī, izskatot kādas vientuļās mātes lūgumu, kura sūdzējās, ka ceļā uz Noidu viņai ir vajadzīgas divas stundas, nevis 20 minūtes, tiesa konstatēja, ka koplietošanas ceļus un šosejas nevar bloķēt uz visiem laikiem. Nākamajā dienā cits Augstākās tiesas sastāvs savos apsvērumos pret zemniekiem bija vēl skarbāks. Lūgumraksta iesniedzējs pirms minētā sola bija Kisan Mahapanchayat, kurš lūdza atļauju rīkot miermīlīgu protestu pie Jantar Mantar. Kā ziņots, Bench teica, ka nav runas par protestu rīkošanu, kad esat ieradies tiesā. Jūs esat nožņaudzis visu pilsētu, un tagad vēlaties iekļūt pilsētā un rīkot protestus. Ar vislielāko cieņu pret abu soliņu biedriem, viņi ir ļoti nežēlīgi pret zemniekiem.

Iepriekš minētie Augstākās tiesas apsvērumi ir pilnīgi pretrunā tam, ko 2020. gada 17. decembrī teica toreizējā tiesas priekšsēdētāja SA Bobdes vadītā kolēģija: Lauksaimniekiem ir konstitucionālas tiesības turpināt protestus tik ilgi, kamēr viņu domstarpības nav notikušas. nolaisties vardarbībā. Tā arī ievēroja, ka mēs paskaidrojam, ka šī tiesa neiejauksies attiecīgajos protestos. Patiešām, tiesības protestēt ir daļa no pamattiesībām, un tās var izmantot, ievērojot sabiedrisko kārtību. Vai Augstākā tiesa ir jāuzskata par tādu, kas runā dažādās balsīs?

Neviens nav apgalvojis, ka zemnieki apdraudētu sabiedrisko kārtību. Harjanas valdība izšāva pirmo salveti pret zemniekiem, uzliekot barikādes pie Harjanas un Deli robežas, atrakot šoseju un izmantojot spēku, tostarp asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai neļautu viņiem iekļūt Deli. Samyukt Kisan Morcha apgalvo, ka 87 dienu laikā pēc protestiem gāja bojā 248 lauksaimnieki. Daži neapstiprināti ziņojumi liecina, ka nāves gadījumu skaits pārsniedz 600. Cik policistu ir gājuši bojā no lauksaimnieku rokām? Par laimi, neviena. Tas liecina, ka lauksaimnieku protesti ir bijuši mierīgi.

Sākot no mūsu brīvības cīņas, vēsture ir pilna ar aģitācijas un dharnu gadījumiem sabiedriskās vietās. Nesenā pagātnē Annas Hazares kustība Indija pret korupciju tika atļauta Jantar Mantar. Tāpat Ramdevam tika atļauts sēdēt pie Ramlila Maidan. Lauksaimnieki ir arī meklējuši atļauju pulcēties Ramlila Maidan vai Jantar Mantar, taču līdz šim viņiem atļauja nav piešķirta. Kāpēc pret zemniekiem izturas atšķirīgi? Vai viņiem vajadzētu protestēt un maršēt gaisā?

Runājot par ceļu bloķēšanu, zemnieki ne reizi vien ir teikuši, ka nevēlas sagādāt sabiedrībai neērtības. Viņi apgalvo, ka policija dažās vietās bloķē iebraukšanas un izejas punktus, lai diskreditētu viņu kustību. Vai SC to ir izskatījis pirms vainot zemniekus? Tiesa ir paudusi bažas par neērtībām, ko rada svārki, bet kā ir ar zemniekiem? Kāpēc nav empātijas pret viņiem, ņemot vērā, ka viņi gandrīz gadu ir izturējuši svelmainu karstumu un vēsu ziemu, lietus, krusu un vētras?

Arī valdība nav izrādījusi vēlmi atsākt dialogu ar lauksaimniekiem. Šajā kontekstā prātā nāk Martina Lutera Kinga vārdi Birmingemas cietuma vēstulē citiem garīdzniekiem, kuri bija iebilduši pret viņa protestu rīkošanu Birmingemā. Jūs varat jautāt, kāpēc tieši rīkoties? Kāpēc sēdi, gājieni un tā tālāk? Vai sarunas nav labāks ceļš? Jums ir taisnība, aicinot uz sarunām. Patiešām, tas ir tiešas darbības mērķis. Nevardarbīgas tiešas darbības mērķis ir radīt tādu krīzi un veicināt tādu spriedzi, ka kopiena, kas pastāvīgi atteikusies no sarunām, ir spiesta risināt šo problēmu. Tā mēģina dramatizēt šo problēmu, lai to vairs nevarētu ignorēt.

SC stāsta, ka par protestiem nav runas, kad zemnieki nonākuši tiesās. Ņemot vērā faktu, ka lauksaimnieki ir aģitējuši kopš 2020. gada novembra un šis jautājums ir saņēmis valsts un starptautisku uzmanību, vai tiesa ir izrādījusi steidzamību, lai izskatītu lūgumrakstus, kas apstrīd trīs lauksaimniecības likumu konstitucionālo spēkā esamību? Domājams, ka VK ieceltā komiteja ziņojumu aizzīmogotā vākā bija iesniegusi 2021. gada martā. Kāpēc SC sēž pie ziņojuma? Kad tās atklājumi tiks atklāti sabiedrībai?

Nobeigumā — izturēsimies pret zemniekiem ar cieņu un cieņu. Un necirtīsim roku, kas mūs baro.

Šī sleja pirmo reizi tika parādīta drukātajā izdevumā 2021. gada 5. oktobrī ar nosaukumu “Viņu tiesības protestēt”. Rakstnieks ir bijušais Deli Augstākās tiesas tiesnesis