Stāsts par mīlestību un naidu starp CIP un ISI

CIP operatora Raimonda Deivisa grāmata par to, kā un kāpēc viņš 2011. gadā nogalināja trīs pakistāniešus, tiek izdota laikā, kad ASV prasa Pakistānai darīt vairāk Afganistānā.

cia, isi, Raimonds Deiviss, darbuzņēmējs Raimonds Deiviss, Indijas Pakistānas attiecības, darbuzņēmējs, Indijas ziņas, Indijas izteikt viedokliPakistānas izlūkdienestu un drošības dienesta amatpersonas svētdien, 2017. gada 2. jūlijā, dusmīgi reaģēja uz bijušā CIP līgumslēdzēja Raimonda Deivisa memuāru publiskošanu, sakot, ka vīrieša attaisnošana 2011. gadā skaļā slepkavības lietā bija Pakistānas un ASV vienošanās, nevis starp indivīdiem. (Avots: AP fotoattēls/fails)

“The Contractor” nav stāsts par vienu vīrieti, vārdā Reimonds Deiviss, kurš 2011. gadā Lahorā nošāva trīs pakistāniešus un kā viņš burtiski izvairījās no slepkavības. Tas patiesībā ir stāsts par mīlestību un naidu starp ASV un Pakistānu. Tas ir stāsts par piespiedu laulību starp CIP un ISI, abām izlūkošanas aģentūrām, kas vēl nav beidzies ar šķiršanos. Patiesība ir tāda, ka abi notiekošā kara pret terorismu partneri tik ļoti ienīst viens otru, taču viņi nevar atvadīties dažādu iemeslu dēļ.

Dažreiz abi izmanto netīrus trikus, lai viens otru šantažētu. “Uzņēmējs” ir ideāls piemērs šai ideālajai šantāžai starp intīmajiem partneriem. Pakistānas partijas Tehreek-i-Insaaf vadītājs Imrans Kāns 1. jūlijā tviterī paziņoja, ka pakistāniešiem šī grāmata ir jāizlasa, lai saprastu, kāpēc pret mums starptautiskā mērogā izturas ar mazu cieņu.

Imrans to nodēvēja par apkaunojošu stāstu par to, kā mūsu augstākā politiskā un militārā vadība sadarbojās, lai ļautu aukstasinīgam slepkavam, kurš ir atbildīgs par 4 nāves gadījumiem, palikt bez skotiem.

Šajā grāmatā nav nekā jauna. Lielākā daļa tā saukto sulīgo detaļu jau ir publicētas ASV un Pakistānas medijos pēdējo sešu gadu laikā – interesanti, ka grāmata arī skaidri parāda, kurš ir Raimonda Deivisa īstais mērķis.

Grāmatā Pakistānas atvaļinātais ISI vadītājs Ahmads Šudža Paša ir atzīts par Deivisa atbrīvošanu no cietuma. Taču Deiviss arī norāda, ka ģenerālis Pasha manipulēja ar visu Pakistānas tiesību sistēmu, lai atbrīvotu no cietuma vienu Amerikas pilsoni — arī ASV pilsoni, kurš Lahorā bija noslepkavojis trīs pakistāniešus.

Šķiet, ka Deiviss mēģina iznīcināt Pashas tēlu. Taču daudzi Pakistānas iedzīvotāji domā, ka Deivisa patiesais mērķis nav Pasha, bet gan Pakistānas armija un ISI.

Mana loma visā šajā lietā sākās, kad es intervēju Šumailu, viena no trim Deivisa nogalinātajiem vīriešiem atraitni, kurš vēlāk izdarīja pašnāvību, protestējot pret vienošanos starp ASV un Pakistānu, kas apmaiņā ļāva Raimondam Deivisam bez skota. par 2,43 miljoniem ASV dolāru asins naudā jeb 'diyat', kas tika piešķirta trim upuru ģimenēm.

Taču Šumaila atteicās pieņemt naudu. Viņa gribēja taisnību. Es pārraidīju viņas paziņojumu no viņas nāves gultas, un drīz pēc tam saņēmu zvanu no Pakistānas prezidenta Asif Ali Zardari. Viņš pauda vilšanos par mediju radīto ažiotāžu pret viņa valdību Raimonda Deivisa jautājumā.

Viņš sacīja, ka viņa ārlietu ministrs Šahs Mehmuds Kureši nav gatavs pieņemt ASV diktātu, taču mediji joprojām viņu kritizē dienu un nakti. Zardari man pastāstīja par ASV milzīgo spiedienu uz viņu un piebilda: Mēs nepārvaldām Pendžabu. To pārvalda Navazs Šarifs. Viņš ir uz klāja. Mēs nevaram radīt spiedienu uz ISI, bet tie arī ir uz kuģa. Mēs visi esam uz vienas lapas, un mēs visi vēlamies atbrīvoties no Deivisa.

Bet patiesība ir tāda, ka dārgais Raimonds Deiviss aizmirsa visus pakalpojumus, ko viņam sniedza vairāki Pakistānas politiskie līderi. Savā grāmatā viņš galvenokārt bija vērsts uz Pasha.

Šī grāmata ir murgs Pakistānas militārajai vadībai. Deiviss apgalvoja, ka viņš nestrādā CIP. Taču grāmata ir uzrakstīta kā tipisks CIP operators, kurš mēģina nogalināt divus putnus ar vienu akmeni. Viņš atzīst Pasha par atbrīvošanu un cenšas diskreditēt ISI pakistāniešu acīs. Ikviens zina, ka CIP ir atļāvusi izpildītāju.

Mēs arī zinām no šīs grāmatas līdzautora Storms Reback, ka CIP piespieda viņus noņemt dažas svarīgas detaļas, lai aizsargātu ASV intereses. Autori piekrita pieņemt CIP diktātu, jo bijušais CIP vadītājs Leons Paneta arī palīdzēja Raimondam Deivisam uzrakstīt šo grāmatu. Aģentūra ilgu laiku aizturēja manuskriptu. Grāmatai bija paredzēts iznākt 2016. gada septembrī, taču CIP nepārprotami nevēlējās, lai tā pazustu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas trokšņos.

Mēs nezinām, kāda informācija tika noņemta, taču mēs varam saprast, kāpēc tika iekļauti daudzi stāsti par Gen Pasha. Svarīgs ir arī atbrīvošanas laiks. Vašingtona atkal izdara spiedienu uz Pakistānu, lai tā Afganistānā darītu vairāk. CIP šķita neuztraucama pat tad, kad neviens cits kā Pakistānas armijas priekšnieks ģenerālis Kamars Džaveds Bajva pirmdien pavadīja ASV senatoru delegāciju uz Dienvidvaziristānu un mēģināja viņiem parādīt, ka Pakistānas lielākajā cilšu aģentūrā vairs nav teroristu slēptuvju.

Viesojušies ASV senatori savas vizītes laikā teica dažas jaukas lietas par Pakistānas armiju, taču daudzi pakistānieši joprojām ir skeptiski pret viņu uzslavām. Daudzi aizsardzības analītiķi domā, ka ASV spēlē dubultu spēli. Viņi uzskata, ka tā īsti nevēlas mieru ne Pakistānā, ne Afganistānā.

Bijušais aizsardzības sekretārs ģenerālleitnants Neems Halids Lodijs bija liecinieks vairākiem notikumiem saistībā ar Raimonda Deivisa krīzi. Tolaik būdams korpusa komandieris, ģenerālis Lodijs piedalījās daudzās sanāksmēs, kurās tika apspriesta Deivisa nākotne. Viņš saka, ka šodien viņš nevēlas ticēt nevienam vārdam no tā, ko ASV senatori saka par Pakistānas armiju Dienvidvaziristānā.

Viņi ir mēģinājuši izveidot plaisu starp Pakistānas armiju un Pakistānas iedzīvotājiem, izmantojot šo Raimonda Deivisa grāmatu. Viņi vēlas nestabilitāti, nevis mieru šajā reģionā. Ja būs miers, kas pirks viņu ieročus, man teica ģenerālis Lodijs.

Jautājums ir, ko amerikāņi mūsdienās vēlas no Pakistānas? Armijas avoti saka, ka ASV vēlas, lai Pakistāna atbrīvotu doktoru Šekilu Afridi, kurš palīdzēja CIP izsekot Osamas bin Ladena atrašanās vietu Abotabadā. Otrkārt, ASV uzskata, ka Pakistāna var piespiest Afganistānas talibus noslēgt miera vienošanos ar Kabulu, bet Pakistāna vēlas turpināt turēt sviras. (ASV arī vēlas mieru starp Indiju un Pakistānu, taču šobrīd tās prioritāte ir Afganistāna.)

Trampa administrācija pastiprināja spiedienu uz Pakistānu, vispirms veicot bezpilota lidaparātu uzbrukumus un pēc tam pasludinot Hizbul mudžahedu vadītāju Saidu Salahudinu par starptautisku teroristu. Pakistānas militārā iestāde un Ārlietu ministrija uzskata, ka 'The Contractor' ir tikai pēdējā epizode no spiediena punktu sērijas, ko ASV cenšas piemērot Pakistānai.

Protams, Raimonds Deiviss ir radījis patiesības un melu kokteili, izraisot pārpratumu un nepareizu priekšstatu vētru Pakistānā. Es nebiju CIP aģents, ir viena no slavenajām grāmatām, bet kā ir ar 2011. gada 21. februāra stāstu “New York Times” ar virsrakstu, kas notika Pakistānā, amerikānis strādāja ar CIP.

Pulicera balvas ieguvējs amerikāņu žurnālists Marks Mazzetti savā grāmatā The Way of The Knife rakstīja, ka ASV vēstnieks Pakistānā Kamerons Munters sacīja ģenerālim Pasha, ka Deiviss ir CIP un ASV vēlas viņu izvest no Pakistānas.

Es varu jums pastāstīt daudz vairāk, dārgais lasītāj, bet šeit ir vēl viens drāmas aspekts, kas nekad nebeidzās. Vairāki Zardari valdības ministri, kuri savulaik stingri aizstāvēja netīro Raimonda Deivida vienošanos ar ASV, pēkšņi pievienojās Imranam Kānam tikai dažas dienas pirms filmas “The Contractor” izdošanas. To vidū ir toreizējais tiesību ministrs Babars Avans un informācijas ministrs Ferdouss Ašiks Avans. Ir skaidrs, kāpēc viņi ir izdarījuši šo lēcienu. Visi šie politiķi tagad vēlas nodrošināt savu nākotni tieši tāpēc, ka viņi kādreiz bija daļa no sadarbības, kuras rezultātā Deiviss tika atbrīvots no Pakistānas cietuma.

Protams, pret šiem līdzstrādniekiem PTI izturēsies slikti. Imrans Khans, iespējams, ar The Contractor starpniecību mēģinājis mērķēt pret saviem politiskajiem oponentiem, taču ir skaidrs, ka viņa partijai būs arī papildu kaitējums.