Satricinošs Aadhaar

Augstākajai tiesai steidzami jāizskata un jāatrisina jautājumi par privātumu un izslēgšanu, kas izvirzīti saistībā ar UID projektu

aadhar karte, aadhar kartes problēmas, aadhar kartes trūkumi, UID, unikālais identifikācijas numurs, Augstākās tiesas rīkojumi par UID, Augstākā tiesa par aadhar karti, aadhar automašīna obligāta, Indijas ekspress(Reprezentatīvs attēls)

Piespiešana, nelikumība, necieņa pret tiesu un atstumtība ir kļuvušas par pazīmēm, pēc kurām cilvēki atpazīst UID projektu. Tas sākās ar tā izmantošanu PDS un LPG, bet līdz šim ir izplatījies kā inficēšanās visās datubāzēs. Tikai pēdējo 20 dienu laikā valdība ir steidzīgi izdevusi paziņojumus, padarot UID numuru obligātu daudzās datubāzēs. Bērni nedrīkst saņemt pusdienas maltīti, ja viņu UID nav iegults datu bāzē. Personas, kas veic manuālu attīrīšanu, nav jāreabilitē — kā Bezvada Vilsons visu laiku ir teicis, viņi vēlas apglabāt savu identitāti, un viņiem draud uz visiem laikiem atzīmēt šo identitāti. Bopalas gāzes katastrofā cietušajiem draud izslēgšana no kompensāciju saraksta. Personām ar invaliditāti nav jāapgūst prasmju apmācība vai palīgierīces un ierīces. No prostitūcijas izglābtajām sievietēm nav tiesību uz rehabilitāciju, kamēr viņu skaits nav iekļauts sistēmā, tādējādi anonimitāte kļūst par pirmo upuri. Bez UID nav veikta vergotā darba rehabilitācija. Nav antiretrovīrusu terapijas HIV+ personām bez UID, kas viņus identificē. Un saraksts turpinās.

Tas viss ir ne tikai neracionāli, bet arī pretrunā ar Augstākās tiesas rīkojumu rīkojumiem — seši no tiem, sākot no 2013. gada 23. septembra līdz 2015. gada 15. oktobrim. Līdz tam laikam valdība bija teikusi, ka tiesa, ka šīs valsts iedzīvotājiem nav tiesību uz privātumu; Ādhāras likums tika pieņemts 2016. gada martā kā naudas likumprojekts, lai diskusijas un atšķirības kļūtu nebūtiskas; un privātiem uzņēmumiem tika dota iespēja veidot biznesu no cilvēku profilēšanas — uzņēmumiem ar tādiem nosaukumiem kā TrustID un OnGrid. Naudas rēķina ceļš atkal tika izmantots, lai pakļautu parlamentu un pieņemtu likumprojektu, kas nosaka, ka UID ir obligāti jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarāciju iesniegšanai, un cilvēkiem draudēja PAN karšu anulēšana, ja viņi nenorādīs savus UID numurus.

Grūti noliegt, ka šī lieta ir steidzami jāizskata un jāizlemj, lai cilvēkiem atstātu kādas tiesības. Trīs tiesneši bija atzinuši šo steidzamību, kad 2015. gada 11. augustā viņi lūdza lietu izskatīt pēc iespējas ātrāk. To 2015. gada 15. oktobrī atkārtoja pieci tiesneši. Taču neviens no viņiem nevarēja paredzēt pārkāpumu epidēmiju, par kuru tagad ir tik daudz pierādījumu.

Problēmas, kas bija paredzētas no projekta uzsākšanas, ir īstenojušās un saasinājušās. Tie ietver funkciju šļūde (tikai, tas ir galops); novērošana; korporatīvā interese veidot uzņēmējdarbību, izmantojot personiski sensitīvus datus; ārvalstu uzņēmumu, tostarp L1x Identity Solutions, Safran un Morpho, apšaubāmā loma ar to ciešajām attiecībām ar savu valstu izlūkošanas un aizsardzības iestādēm; profilēšana; marķēšana; problēmas ar nepārbaudītām tehnoloģijām, tostarp biometriju, kas visur nedarbojas, kā rezultātā tiek izslēgti no pamatpakalpojumiem un tiesībām. Indijai ir jākļūst datu bagātībai, liekot mums atstāt digitālās pēdas un sniegt personisku informāciju, lai piekļūtu privātajiem un publiskajiem pakalpojumiem. Prasības par ietaupījumiem ir pārspīlētas, kā, piemēram, CAG ir konstatējusi saistībā ar sašķidrinātu naftas gāzi. Un, kas ir satraucoši, nelikumības un apzināta necieņa pret tiesu ir kļuvušas par šī projekta iezīmēm.

Indijas Augstākā tiesneša un viņa brāļu tiesnešu priekšā tika lūgts, lai tiesa uzklausa lūgumraksta iesniedzējus 3. aprīlī, lai apsvērtu 2016. gada Aadhaar Act 7. panta darbības apturēšanu, jo tā atsaucas uz to, ka valdība ar saviem paziņojumiem rīko nemierus. , neievērojot tiesas rīkojumus. Šķiet, ka tiesa nevēlējās sniegt nekādas garantijas, ka lieta tiks izskatīta 3. aprīlī.

Neskaidrības par to, vai CJI kolēģija teica, ka UID obligāta izmantošana labklājības nodrošināšanai nav atļauta, kamēr to var izmantot nodokļu deklarāciju iesniegšanā vai bankas kontos, radās tiesas laikā, mēģinot izlasīt un redzēt, ko 15. rīkojums saka. Šis rīkojums kopā ar 11. augusta rīkojumu ir kategorisks, ka UID var izmantot tikai brīvprātīgi sešās shēmās un nekur citur. Un 15. oktobra rīkojumu deva piecu tiesnešu sastāvs, un to nevarēja atcelt trīs tiesneši, padarot apjukumu nevajadzīgu. Tomēr satraucoši ir tas, ka šādi izteikumi tiek izteikti laikā, kad tiesneši nepazīst problēmas, kas ir izvirzītas tik sabiedriski nozīmīgā jautājumā, kā arī jautājumā, kas skar konstitucionālo brīvību un brīvību. Mēs to redzējām 2017. gada 6. februārī, kad CJI tiesa bez šaubām pieņēma ģenerālprokurora paziņojumu, ka valdība plāno pārbaudīt visus mobilos tālruņus ar UID numuriem. Tiesai netika paziņots, ka 15.oktobrī ar līdzīgu lūgumu būtu vērsusies Satversmes tiesu palāta, kas tika noraidīta.

Tie patiesībā izskaidro, kāpēc UID jautājums ir steidzami jāuzklausa un jāizlemj. Mēs zinām, ka gan parlamenta pastāvīgajai komisijai 2011.gada decembrī, gan arī agrākajām Augstākās tiesas kolēģijām gadu gaitā ir bijušas nopietnas problēmas ar projektu un tā īstenošanu. Tiesa vairs nevar ignorēt nelikumību un brīvības telpu samazināšanos, kas kļuvušas par projekta noteicošo raksturu.