Radža Mandala: Saūda Arābija un 1979. gada spoki

• Kategorija: Kolonnas

Tā gada notikumiem bija dziļa ietekme uz subkontinentu. Deli ir jāpriecājas par Saūda Arābijas kroņprinča centieniem stāties pretī reliģiskajiem ekstrēmistiem.

Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans (centrā) piedalās Nākotnes investīciju iniciatīvas konferences atklāšanas ceremonijā Rijādā, Saūda Arābijā. (Fotoattēla fails)

Drosmīgais Saūda Arābijas kroņprincis Mohammads bin Salmans ir cēlis viļņus ar muskuļotu ārpolitiku, ambiciozu ekonomisko programmu, lai atradinātu karalisti no naftas, vēlmi iznīcināt iekšpolitisko kārtību un sociālās liberalizācijas plāniem. Tradicionālā gudrība brīdina, ka īstenot kādu no šiem četriem elementiem būtu politiski pašnāvnieciska. Taču 32 gadus vecais kroņprincis, kuru ārpus kārtas paaugstināja viņa tēvs karalis Salmans, steidzas uz priekšu.

Ne visi viņa centieni ir bijuši sekmīgi. Saūda Arābijas iejaukšanās Jemenā ir izrādījusies ilgstoša un dārga. Viņa mēģinājumi sodīt Kataru nav nospieduši Dohu uz ceļiem. Neseno 200 augstāko karalisko piederīgo, amatpersonu un biznesa magnātu arestēšanu, apsūdzot korupcijā, daudzi uzskata par Mohameda bin Salmana, plaši pazīstama kā MbS, politisko apvērsumu.

Paies kāds laiks, līdz viņa ekonomiskie plāni varēs tikt īstenoti un radīti reāli rezultāti. Viņa sociālās reformas, piemēram, ļaut sievietēm vadīt transportlīdzekli un aicinājumi uz mērenu islāmu, grauj mūsdienu Saūda Arābijas valsts pamatu — aliansi starp Saūda Arābijas palātu un vahabītu garīdzniekiem. Lai gan ārzemēs MbS tiek uzskatīts par nepacietīgu un enerģisku, šķiet, ka viņam ir ievērojams atbalsts no Saūda Arābijas jaunākās paaudzes, kurai ir apnikusi sociālā apspiešana un ekonomiskā stagnācija.

Uzstājoties investoru konferencē Rijādā pagājušajā mēnesī, MbS sacīja: Mēs atgriežamies pie tā, kas bijām iepriekš — mērena islāma valstī, kas ir atvērta visām reliģijām un pasaulei. Mēs nepavadīsim nākamos 30 savas dzīves gadus, nodarbojoties ar destruktīvām idejām. Mēs tos iznīcināsim šodien. Pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam The New York Times MbS teica: Nerakstiet, ka mēs “pārinterpretējam” islāmu — mēs “atjaunojam” islāmu tā izcelsmē — un mūsu lielākie instrumenti ir pravieša prakse un [ikdienas dzīve] Saūda Arābijā. Arābija pirms 1979. gada.

Citi arābu līderi reģionā, tostarp Abduls Fatahs al Sisi, Ēģiptes prezidents un Muhameds bin Zajeds al Naihans, Abū Dabī kroņprincis un Apvienoto Arābu Emirātu bruņoto spēku augstākā komandiera vietnieks, ir uzstājuši par mērenu islāmu. pēdējos gados. Taču tas ir nozīmīgs no Saūda Arābijas, kas ir islāma pasaules centrs, un tās karaliskās ģimenes, kuras leģitimitāte balstās uz apgalvojumu par svētvietu, Mekas un Medīnas, glabātāju.

Kāpēc MbS pastāvīgi runā par 1979. gadu un laiku pirms un pēc? Tas patiešām bija kritisks gads, kas pārveidoja Tuvos Austrumus un atstāja spēcīgas sekas uz visu pasauli, īpaši Indijas subkontinentu. Pirmais no trim galvenajiem notikumiem bija lielās mošejas sagrābšana Mekā, ko veica dedznieku grupa, kas apsūdzēja Saūda Arābijas karalisko valsti par islāma atteikšanos un savas dvēseles pārdošanu Rietumiem.

Kopš tā laika Saūda nams strauji virzījās uz konservatīvismu. Lai cīnītos pret ekstrēmistu flangu no labās puses, tā pielūdza vahabītu garīdzniekus mājās un veicināja ekstrēmistu grupas ārvalstīs. Taču sunnītu flangs ir kļuvis arvien radikālāks un uzskata Saūda namu par vissvarīgāko politisko mērķi.

Otrs notikums bija islāma revolūcija Irānā, kuras rezultātā Teherānā tika gāzts šahs Reza Pahlavi. Uzdodot sevi par patieso islāma aizbildni, ajatolla Homeini radīja lielus politiskus draudus Saūda Arābijas vadošajai lomai islāma pasaulē. Saūda Arābijas sāncensība ar Irānas Islāma Republiku par ietekmi islāma pasaulē neizbēgami ieguva sektantisku krāsu (sunnīti pret šiītu), kā arī etnisku dimensiju (arābs pret persiešiem).

Trešais notikums bija Afganistānas padomju okupācija 1979. gada beigās. Kad 70. gadu ASV un Krievijas spriedze sabruka, Vašingtona iesaistījās, lai ar Saūda Arābijas un Pakistānas armijas palīdzību mobilizētu džihādu pret bezdievīgajiem Krievijas komunistiem. Desmit gadus vēlāk krievu lācis tika izstumts no Afganistānas, taču radikālais politiskais islāms tika leģitimizēts.

Ja Tuvie Austrumi maksāja milzīgu cenu par 1979. gada radīto satricinājumu, tad arī subkontinents. Pirms 1979. gada Subkontinents bija pavisam cita vieta. Tai netrūka ekonomisko un politisko problēmu. Taču vardarbīgais reliģiskais ekstrēmisms nebija viens no tiem. Tas ir šausmīgs 1979. gada mantojums. Ģenerāļa Zia-ul-Haque uzspiestā konservatīvā islāma uzspiešana Pakistānas sabiedrībai un reliģiskā radikālisma veicināšana politisko mērķu sasniegšanai Afganistānā, Indijā un Bangladešā ir radikāli mainījusi subkontinenta politisko dinamiku.

Bet vai MbS var ielikt džins atpakaļ pudelē? Skeptiķi brīdinās no pārāk lielām cerībām, jo ​​spēcīga pretestība jaunajai mērenā islāma darba kārtībai ir neizbēgama. Pat starp tiem, kuri domā, ka MbS ir uz pareizā ceļa, būs daudz politisku strīdu par to, kā izdzīt 1979. gada rēgus.

Tomēr Deli ir jāuzmundrina MbS un viņa centieni atņemt reliģiju no ekstrēmistiem. Reliģiskās mērenības un sociālās modernizācijas idejas četrās desmitgadēs kopš 1979. gada ir nepārtraukti virzītas uz aizsardzību. Tāpēc visi centieni apgriezt 1979. gadu ir no sirds atbalstāmi subkontinentā.