Plašsaziņas līdzekļu interesei par konfliktu zonām ir jāvirzās ne tikai no notikumu ziņošanas, bet gan uz procesu izpratni un risinājumu meklēšanu

• Kategorija: Atzinums

Human Rights Watch savā 2020. gada ziņojumā spilgti dokumentē, ka talibi savā kontrolē ir noteikuši stingrus ierobežojumus, tostarp vārda brīvību.

Talibu kaujinieki Kabulā ierodas ārpus Hamida Karzai starptautiskās lidostas pēc ASV militārpersonu izvešanas (AP foto)

Autori Santosh Kumar Biswal un Nilesh P Gokhale

Kopš talibu pārņemšanas Afganistānā valda haoss, nenoteiktība un anarhija. Pagājušajā nedēļā pie Kabulas Hamida Karzai starptautiskās lidostas divos sprādzienos gāja bojā gandrīz simts cilvēku, tostarp vismaz 13 ASV dienesta locekļi. Vairākas valstis, tostarp Indija, ir pabeigušas glābšanas un evakuācijas operācijas. Tomēr tas viss nav pietiekami, lai kara plosītajā Afganistānā normalizētos. Šajā kontekstā galvenā nozīme joprojām ir diplomātiskajai sadarbībai, kā arī plašsaziņas līdzekļu lomai ziņošanā par konfliktu. Vai mediji var būt miera instruments šajos nemierīgajos laikos?

Konfliktu ziņošana joprojām ir svarīga. Lai būtu bezpartejiski, žurnālistiem ir jāpiekļūst abām konflikta pusēm, kas potenciāli var veicināt konflikta atrisināšanu un vardarbības mazināšanu. Plašsaziņas līdzekļu atbalsts konfliktu zonās saprātīgi prasa pastāvīgu metožu un pieeju izstrādi un testēšanu. Tomēr šāds žurnālistikas veids krīzes laikā ir palicis malā, neskatoties uz ziņu un sociālo mediju pūļa avotu izmantošanu. Konfliktu izraisītā ziņošana kļūst arvien mazāka. Žurnālisti dara to, ko labprātāk dara, savukārt lasītāji no reportāžām meklē kaut ko citu.

Lasīt arī|Indija oficiāli sarunājas ar talibiem, apspriež drošu evakuāciju, terorismu

Talibi ir bijuši mērķtiecīgi pret žurnālistiem un ierobežojuši atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos. Žurnālisti bez robežām atklāja, ka pēdējo 20 gadu laikā ir nogalināti vismaz 85 vietējie žurnālisti. Tomēr mediju nozare Afganistānā pēdējo 20 gadu laikā ir uzplaukusi. Jaunie afgāņu žurnālisti vēlas strādāt kopā ar ārvalstu kolēģiem, lai pastiprinātu starptautisko ziņu atspoguļojumu. Tas prasa mediju brīvību kara plosītajos Afganistānas reģionos.

Human Rights Watch savā 2020. gada ziņojumā spilgti dokumentē, ka talibi savā kontrolē ir noteikuši stingrus ierobežojumus, tostarp vārda brīvību. Talibi ir vērsušies pret plašsaziņas līdzekļiem un sievietēm plašsaziņas līdzekļos — mediju personām nav atļauts sociālajos medijos ievietot savus politiskos uzskatus. Rezultātā žurnālisti bieži mēdz pašcenzēt savus stāstus. Turklāt sievietes žurnālistes saskaras ar īpašiem draudiem.

Mēs vēl nedrīkstam aizmirst, ka Taliban kaujinieki izpildīja nāvessodu Pulicera ieguvušajam Indijas fotožurnālistam Dānijai Siddiki. Siddiki nāve atklāja trūkumus, kas saistīti ar žurnālistu iekļaušanu bruņotajos spēkos. Ideja par žurnālistu iekļaušanu karaspēkā aizsākās 1995. gadā ar britiem Bosnijā un bija auglīga Afganistānā un Irākā. Žurnālisti konflikta zonās saskaras ar riskiem no vairākiem avotiem. Šā gada sākumā Pakistānas augstākā tiesa attaisnoja nolaupīšanā un galvas nogriešanā apsūdzētos vīriešus The Wall Street Journal Dienvidāzijas biroja vadītājs Daniels Pērls 2002. gadā. Paturot prātā nestabilo situāciju Afganistānā, Indija ir izdevusi padomu žurnālistiem un ieteikusi Indijas pilsoņiem ierobežot ceļošanu.

Šajā izšķirošajā situācijā plašsaziņas līdzekļiem, protams, ir nepārtraukti jāatspoguļo konflikts, nevis tikai bēgļu un citu cilvēku evakuācija. Evakuācija ir īstermiņa mērķis, kamēr starptautiskie plašsaziņas līdzekļi var draudzīgi mēģināt atrisināt konfliktu, ievērojot redakcionālo politiku, kas mudina konfliktu pārveidot. Plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu pievērst uzmanību arī marginalizētajām daļām, jo ​​īpaši sievietēm, minoritātēm un bērniem, kuri saskaras ar sabiedrības aizspriedumiem. Par viņu bažām kara un bruņotu konfliktu laikā netiek ziņots. Piemēram, daži plašsaziņas līdzekļi atspoguļoja bērnu invalīdu grupu, kas varēja bēgt no Afganistānas.

Lasīt arī|Amerikas garākais karš Afganistānā prasīja tūkstošiem dzīvību, triljonus dolāru

Parasti medijus virza jaunākās ziņas. Tomēr negaidītie notikumi Afganistānā ir iemācījuši mums, cik svarīgi ir sekot līdzi procesiem, ne tikai notikumiem. Šajā kontekstā būtu lietderīgi iegūt viedokļus no Afganistānas ekspertiem, kuri ir migrējuši uz pārējo pasauli. Viņu viedokļi un perspektīvas var palīdzēt izprast Afganistānas tagadni un paredzēt tās nākotni.

Starptautiskajiem medijiem jāsadarbojas ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādājot un daloties ar redakcijas vadlīnijām. Vietējo plašsaziņas līdzekļu atspoguļojuma nozīme kļuva acīmredzama Balkānu un Dienvidslāvijas konfliktu laikā. Tomēr vietējiem medijiem būtu jāveic atbildīga žurnālistika, izstrādājot savas ētikas vadlīnijas un pildot atbildību par konfliktu mazināšanu, izmantojot precīzus un bezpartejiskus ziņojumus.

Kas attiecas uz Indijas plašsaziņas līdzekļiem, tiem arī turpmāk būtu jākoncentrējas uz dažādiem paktiem un līgumiem, ko Indija parakstīja ar Afganistānu. Pēdējo divu desmitgažu laikā Indijas divpusējā tirdzniecība ar Afganistānu ir ievērojami augusi, sasniedzot 1,5 miljardus USD 2019.–2020. Neatkarīgi no politiskās nestabilitātes Indija joprojām ir galvenais Afganistānas attīstības partneris ar gandrīz 3 miljardu dolāru investīcijām infrastruktūrā un attīstības projektos.

Kā Indija aizsargās šos ieguldījumus? Tas ir stāsts, kam jāseko nākamajos mēnešos.

Biswal un Gokhale ir ar Symbiosis International (Deemed) universitāti Punē