Vai prāts ir bez bailēm?

Tautai aprit 75 gadi, ir pienācis laiks novērtēt tās sasniegumus uz Rabindranata Tagores izvirzītajiem kritērijiem: cilvēka cieņa un pašcieņa.

Gatavojoties Neatkarības dienai, būtu lietderīgi vēlreiz pārskatīt Rabindranata Tagora ideju par brīvu nāciju, kas izklāstīta viņa dzejolī “Kur prāts ir bez bailēm…”.

Autors: Džotija S

Tā kā drīz sāksies svinības, lai atzīmētu 75 gadus ilgušo politisko brīvību no koloniālā jūga, ir pienācis laiks vēlreiz apskatīt Indijas intelektuālās dzīves veidotājus mūsdienās. Ir arī laiks atjaunot debates par politisko un intelektuālo brīvību saikni. Atšķirībā no Eiropas valstīm, no kurām esam aizguvuši nācijas jēdzienu, Indijas spēks slēpjas dažādu kultūru, kastu, reliģiju un valodu daudzveidībā. Austrālijā un Amerikā kolonizatori ar spēku ieviesa vienotību, gandrīz pilnībā iznīcinot vietējos iedzīvotājus. Turpretim Indijai ir unikāla tolerances vēsture pret tiem, kas vēlas to padarīt par savu māju. Tāpēc agresīvais nacionālisms ir pretrunā Indijas idejai – tas arī ir ļoti nepraktisks.

Viens ievērojams sabiedriskais intelektuālis, kuram bija un joprojām ir milzīga ietekme uz Indijas domāšanas veidu, ir Rabindranath Tagore. Gatavojoties Neatkarības dienai, būtu lietderīgi vēlreiz pārskatīt viņa ideju par brīvu nāciju, kas izklāstīta viņa dzejolī “Kur prāts ir bez bailēm…”. Šis dzejolis tika publicēts 1910. gadā kā daļa no krājuma Gitandžali. Lai gan šīs rindas tika rakstītas daudz pirms Indijas politiskās brīvības iegūšanas, šķiet, ka mēs joprojām neesam sapratuši Tagores neatkarības koncepciju, gadsimtu pēc to publicēšanas.

Tagores holistiskais nācijas redzējums šķiet utopisks, raugoties no mūsdienu nacionālisma objektīva. Tomēr tas joprojām ir aktuāls laikā, kad globālās kopienas jēdziens kļūst apgrūtināts, lai gan nepieciešamība pēc šādām obligācijām nekad nav bijusi tik svarīga.

Tagore saka, ka patiesi brīvas nācijas pilsoņi dzīvotu, nebaidoties no citiem indivīdiem un no tā, ka organizācija buldozeru iznīcina viņu tiesības vai aizskar viņu cieņu. Kad prāts ir piepildīts ar pastāvīgām bailēm no nezināmā, cilvēka dzīves augstākās iespējas nevar sasniegt. Bezbailīgs prāts ir pamatvajadzība, kas brīvai tautai ir jāsniedz saviem pilsoņiem.

Nākamā svarīgā brīvas nācijas īpašība Tagores redzējumā ir pašcieņa — pilsoņiem nav jāpakļaujas vareno kaprīzēm. Brīva nācija nediskriminē savus pilsoņus un netur tos par ķīlniekiem kastu, šķiru, dzimuma, valodas vai reliģisko atšķirību dēļ.

Vissvarīgākais ir tas, ka brīva nācija sniedz zināšanas bez maksas visiem tās pilsoņiem. Lai gan neatkarīgās Indijas valdības ir padarījušas pamatizglītību bez maksas, tās ir maz pievērsušas uzmanību izglītības kvalitātei — privātie dalībnieki, kas arī guvuši panākumus izglītības sektorā, reti ir bijuši līdzvērtīgi šim uzdevumam. Tagore paredz brīvu valsti, kurā izglītība ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko nodrošina valsts, bez maksas un bez jebkādas diskriminācijas.

Tālāk Tagore dalās savos uzskatos par vienotību dažādībā”, kas ir šīs augsnes kultūras patiesā būtība. Viņš nevēlas, lai Indija tiktu sadalīta fragmentos un sadalīta ar biezām sienām, kas celtas kastu, reliģijas, rases vai valodas vārdā. Diemžēl dzejnieka bailes ir piepildījušās.

Tagore brīdināja cilvēkus neveidot vieglu dzīvi uz melu pamata — viņš saka, ka mūsu vārdiem ir jānāk no patiesības dziļuma. Negodīgajiem nevajadzētu nokļūt publiskās platformās vai saņemt atzinību.

Tagore savu dzīves filozofiju rezumē ar šādām rindiņām: nenogurstoša tiekšanās stiepj rokas pretī pilnībai. Pēc viņa teiktā, pastāvīgā sevis reformēšana, lai kļūtu par labāku es, ir cilvēka eksistences galējais mērķis. Interesanti, ka Tagore arī uzskatīja, ka tiekšanās pēc pilnības ir nebeidzama.

Tagore uzsver nepieciešamību veidot skaidru argumentāciju pret dziļi iesakņojušos māņticību tās pilsoņu vidū. Viņš salīdzina argumentāciju ar skaidru straumi, kas apmaldās māņticības tuksnesī. Diez vai var pārvērtēt šī novērojuma būtību laikā, kad mazākums, kas apšauba un kritizē izplatīto uzskatu sistēmu, saskaras ar pretreakciju – šķiet, ka tuksnesis aprij tīro straumi.

Tagore runā par briedumu, ko cilvēks iegūst, ejot pa paša radītu ceļu, virzoties uz pilnību, pamazām kļūstot piedodošāka un piekāpīgāka.

Tagore paredzēja Indiju, kas īstenos šo patieso brīvības stāvokli, nevis tikai politisko brīvību no britiem. Sasniedzot 75 neatkarības gadus, pajautāsim sev, kā mums gājis uz dzejnieka pārbaudes akmens

Rakstnieks ir Tumkura universitātes angļu valodas docents