Indijas interesēm netiks nodrošināta Taliban demonizācija

M K Bhadrakumar raksta: Indijai ir jāturpina topošā saruna ar jauno valdību Kabulā.

Talibu spēki stāv sardzē lidostā. (Reuters foto)

Pirms kāda laika profesors Pols K Pifs, Bērklija sociālais psihologs, ar dedzīgu interesi par naudas spēku pār cilvēku mijiedarbību, sniedza TED prezentāciju ar nosaukumu Vai nauda liek jums domāt? Viņa vadītā pētnieku grupa secināja, ka, pieaugot cilvēku labklājības līmenim, samazinās viņu līdzjūtības un empātijas izjūta, kā arī palielinās viņu tiesības, pelnīšanas sajūta un viņu pašu interešu ideoloģija.

Nevienlīdzības problēma vajā arī starpvalstu attiecības. Protams, viens no veidiem, kā raudzīties uz Taliban pagaidu valdību Afganistānā, ir tāds, ka tas ir neizbēgams iznākums no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir priviliģēts spēlētājs viltotā spēlē 20 gadu kara periodā, ar nicinājumu pret Taliban.

Arī Atzinumā| Indijas diplomātiskā uzvara Afganistānas jautājumā

ASV izvairījās no moralizēšanas, lai piesegtu alkatību un savtīgumu, un pārkāpa likumus, kad vien tas bija piemēroti. Tajā tika stāstīts Starptautiskajai Krimināltiesai, kas centās izpētīt ASV kara noziegumus. Pentagons pavēlēja aizejošajam ASV kontingentam demilitarizēt Kabulas lidostas īpašumus. Tam sekoja šausminošā ANO Drošības padomes pieņemtā Rezolūcija 2593, kas diktēja Taliban rīcības kodeksu. Un tad bija valsts sekretāra Antonija Blinkena uzruna.



Pashtunwali jeb afgāņu veids veicina viesmīlību, mīlestību un piedošanu un toleranci (pat pret ienaidnieku), taču tas ir arī slavens ar spēcīgu pašcieņu. Pagaidu valdība, kurā ir stingrās līnijas piekritēji un bijušie Gvantanamo ieslodzītie, vēsta, ka talibi nevilcināsies uz Vašingtonu. Tas ir tikpat izsmiekls kā spītīgs spīts. Tas ir jāsaprot. Valsts departamenta atturīgā reakcija uz pagaidu valdību (kurā ir 14 ministri, kuriem ir piemērotas sankcijas un kurā nav nevienas sievietes) liecina, ka Taliban vēstījums ir nonācis mājās.

Lietas būtība ir tāda, ka talibi ļoti centās panākt ASV atzīšanu, taču var arī iztikt bez tās. Leģitimitātes piešķiršana vairs nav vienīgā Amerikas prerogatīva pašreizējā starptautiskajā vidē. Kuba un Irāna gadu desmitiem dzīvoja bez tā. Tātad talibi pildīs savus solījumus, bet paši pēc saviem ieskatiem. Galu galā tā izpildīja 20 mēnešus veco solījumu neatņemt amerikāņu dzīvības, neskatoties uz to, ka ASV atsauca tūkstošiem talibu kadru atbrīvošanu, ANO ierobežojumu atcelšanu Taliban līderiem, pārejas valdības izveidošanu, gaisa triecienu atsākšanu. un, visbeidzot, vienpusēja karaspēka izvešanas laika maiņa. Pentagons atzīst, ka talibi tomēr sadarbojās evakuācijā Kabulas lidostā.

No reģionālajām valstīm Ķīna un Irāna ir pareizi izlasījušas tējas lapas. Krievija kaut kur apmeta līkumu un sāka līkumot, zaudējot virziena izjūtu, bet uzticies tai izdomāt kursa korekciju. Pakistāna izvairās no aizbildnieciskas attieksmes. Ja ISI priekšnieka ģenerālleitnanta Faiz Hameed uzstāšanos Kabulas pieczvaigžņu viesnīcas Sarena vestibilā bija kaut kādas triumfālisma pazīmes, tas, iespējams, bija domāts, lai ķircinātu viņa Indijas kolēģi.

Afganistānas vajadzības ir elementāras. Tās iztikas ekonomika nemeklē nanotehnoloģijas no ASV vai Raspberry Pi datoru no Apvienotās Karalistes. Tā rekonstrukcija joprojām ir ļoti vienkārša — ceļi, lielceļi, transports, veselības aprūpe, pamatpakalpojumi un struktūras sabiedrības veselības un izglītības jomā, kapacitātes palielināšana, darba vietu radīšana utt. To vislabāk var iegūt valstīs ar atbilstošu attīstības pieredzi. Tiek lēsts, ka Afganistānā ir derīgo izrakteņu krājumi aptuveni 3 triljonu dolāru vērtībā, kas var radīt ievērojamus ienākumus, ja tikai miers tiks ātri atjaunots. Ķīnas palīdzība, ko talibi atbalsta, izmainīs visu. Vienkārši sakot, apstākļi krasi atšķiras no deviņdesmitajiem gadiem. Tas, ka ASV ir tik grūti izprast šo pašmāju patiesību, ir pretrunā ar loģiku.

Panjshiras uzvara nebija nejaušība. Politiskā izteiksmē Pandžšīra ir pārsteidzošs tīģelis — iedzīvotāju skaits ir tikai 1,75 000 000 (40 miljonu cilvēku valstī), un tomēr ir tik pašvakainoša frakciju politika. Tukšums pēc Ahmada Šaha Masuda slepkavības pirms 20 gadiem joprojām tiek apstrīdēts. Tikmēr priekškars krīt uz karavadoņa laikmetu, kas bija devis spēku kādreizējai Ziemeļu aliansei. Pietiek teikt, ka ASV prognozes par ISIS un apokaliptiskās prognozes par nenovēršamu pilsoņu karu vairāk ir virzītas propagandistisku apsvērumu dēļ. Taliban vislielāko nozīmi piešķir iekšējai drošībai, par ko liecina Sirajuddin Haqqani iecelšana iekšlietu ministra amatā, un viņš būs nesaudzīgs, stabilizējot drošības situāciju. Nekļūdieties, Vašingtona drīzāk tiks galā ar Sirajudinu.

Kas attiecas uz kaimiņvalstīm, katrai no tām ir īpašas intereses, taču visas piekrīt, ka robežu drošība, narkotiku kontrabanda un reģionālā stabilitāte ir vissvarīgākās. Neviens no viņiem nevēlas, lai Afganistāna kļūtu par virpuļdurvīm starptautiskajiem teroristiem. Šāds reģionālais klimats izslēdz iespēju, ka kāda no kaimiņvalstīm varētu darboties kā sabojātājs vai graut Afganistānas stabilitāti un drošību. Tāpat ANO aģentūras nevar atļauties ignorēt humānās problēmas. Pat rietumvalstis niecīgi atzīst nepieciešamību sadarboties ar varas iestādēm Kabulā. Kas vēl ir vajadzīgs Taliban starptautiskajai leģitimitātei?

Indijas politika atrodas krustcelēs. Nav jēgas turpināt sadarboties ar ASV. Indijas diplomātijai vajadzētu saskaņoties ar reģionālajām galvaspilsētām, tostarp Pekinu, kas var būt dabisks sabiedrotais terorisma jautājumos. Dzīves iedvesināšana RIC platformā var būt pragmatisks nākamais solis. Paradokss ir tāds, ka Deli Kabulas izvēles iespēja ir nokritusi līdz nullei, Pakistānas komforta līmenis tagad var uzlaboties.

Galvenais ir tas, ka joprojām ir jānodrošina Indijas vitāli svarīgās intereses. Tāpēc topošā saruna ar talibiem ir jāturpina. Afganistānas jūtīgums ir jāpatur prātā gan vārdos, gan darbos. Taliban demonizācija var būt tikai neproduktīva. Indijai vajadzētu zināt etnonacionālisma spēcīgo spēku. Patiešām, konstruktīva attieksme ANO Drošības padomē var radīt taisnīgumu.

Šī sleja pirmo reizi parādījās drukātajā izdevumā 2021. gada 10. septembrī ar nosaukumu “Darieties ar jauno Kabulu”. Rakstnieks ir bijušais diplomāts, kurš Ārlietu ministrijā strādāja pie Irānas-Pakistānas-Afganistānas galda.