Ticība pret aklo ticību

Bez iemesla savā reliģiskajā skatījumā mēs ļaujam garīdzniekiem ar mums manipulēt

Bez iemesla savā reliģiskajā skatījumā mēs ļaujam garīdzniekiem ar mums manipulētSteidzamā reforma, kas jāveic reliģijas idejai, ir pārorientācija no dzīves pēc nāves uz dzīvi pirms nāves.

Mēs ilgu laiku esam kritizējuši reliģijas. Tas ir darīts gandrīz pilnībā, lai pierādītu savas reliģijas pareizo un citu reliģiju nepareizo. Tikmēr reliģija pati par sevi ir pietuvojusies degradācijai. Tāpēc ir kļuvis obligāti jāizvērtē pašas reliģijas stāvoklis.

Tiek ziņots, ka četri priesteri Keralā šantažējuši kādu divu bērnu māti, izmantojot šķebinošos materiālus, kas iegūti no viņas reliģiskās atzīšanās, kurai ir pienākums būt neaizskaramam. Ja tā, viņi ir ne tikai izdarījuši briesmīgu noziegumu likuma acīs, bet arī salauzuši pašu aicinājuma un piekoptās reliģijas pamatu. Mūķene arī apsūdzējusi bīskapu seksuālā vardarbībā. Pirms neilga laika priesteris Keralā apaugļoja pusaugu meiteni un, kad viņa dzemdēja bērnu, piekukuļoja viņas tēvu, lai viņš atzītu vainu šajā zvērībā. Jau ilgu laiku skandāli par priesteru pastrādāto pedofīliju ir satricinājuši baznīcu visā pasaulē. Viņam gods, pāvests Francisks ir devis rīkojumu par seksuāla rakstura noziegumiem atstādināt no amata 34 bīskapus Čīlē.

Neviens nedomā, ka liekulība, seksuālas perversijas un noziedzīgas tieksmes ir raksturīgas tikai vienas reliģijas garīdzniekiem. Žēl, ka visu reliģisko kopienu locekļiem ir izskalotas smadzenes, lai viņi uzskatītu, ka viņi ir dievbijīgi, attaisnojot visneiedomājamākos nodarījumus savās grupās un aizsargājot šādu noziegumu veicējus. Viņi arī uzskata, ka viņu pienākums ir uzbrukt novirzēm citās reliģiskajās kopienās. Tomēr patiesība ir tāda, ka šī kārtība ir jāmaina. Jābūt neiecietīgākam pret puvi savā reliģiskajā kopienā un mazāk jāraugās pret citu reliģisko kopienu nekārtībām. Kā teica Gēte, ja tikai katrs cilvēks uzturētu savu durvju pakāpi tīru, visa pilsēta būs tīra. Ja, gluži otrādi, katrs ir aizņemts, vērojot atkritumus pie sava kaimiņa durvīm, pilsēta būs nosmacēta ar uzkrājošo puvi. Tāds ir mūsu pašreizējās reliģiozitātes stāvoklis.



Ja mūsu reliģiskajā uzskatā būtu saprāta dzirksts, mēs būtu prasījuši saviem reliģiskajiem vadītājiem uzturēt augstāku morāles un garīgā cēluma līmeni, salīdzinot ar parastajiem cilvēkiem. Mēs esam viņiem jāvada. Kā aklais var vadīt pusaklo? Tā ir šī vienkāršā loģika, ko mēs izliekamies nezinām. Iespējams, tas ir tāpēc, ka mēs baidāmies, ka, ja paliksim pie antiklerikālās patiesības, mēs izraisīsim Dieva dusmas. Šīs iracionālās bailes sakņojas kaitīgos melos: Dievs pieprasa, lai mēs atteiktos no patiesības priesteru dēļ. Patiesība ir tieši pretēja. Mēs apvainojam Dievu, nododot patiesību. Ja mūsdienās krāpnieku un noziedznieku ir daudz reliģisku kroku, mēs visi esam par to atbildīgi, pat ja pēc noklusējuma.

Viskropošākie meli, ko reliģijas mums ir ienesušas, ir tas, ka priesteri ir pārdabisku svētību starpnieki un tirgotāji. Ņemiet, piemēram, dzīvi pēc nāves. Dīvaini, cik viegli mēs uzskatām, ka cilvēki, kuri savā morālajā un intelektuālajā augumā ir zemāki par lielāko daļu laju, ir eksperti dzīvē pēc nāves.

Steidzamā reforma, kas jāveic reliģijas idejai, ir pārorientācija no dzīves pēc nāves uz dzīvi pirms nāves. Otrais ir viesmīlīgs racionālai domāšanai. Pirmā ir joma, kas pakļaujas mītiem, maldiem virzieniem un manipulācijām. Tūkstošgades ilgi cilvēki ir bijuši apmānīti ar ēsmu, kurā tiek izmantots pīrāgs debesīs, kad tu mirsti. Tieši to Kārlis Markss ļoti atbilstoši nosodīja kā tautas opiju.

Ticības pretstats nav saprāts, tā ir akla ticība. Ticība bez racionalitātes ir akla ticība, auglīga augsne noziegumiem. Svētie noziedznieki, kas tagad tiek atklāti, ir aklas ticības tirgotāji un mazumtirgotāji. Ikviens, kurš tirgojas ar aklu ticību, no garīgā viedokļa ir noziedznieks. Iracionāla reliģiozitāte ir noziegums pret cilvēci. Sievietes un bērni ir tās visredzamākie, neaizsargātākie upuri. Bet iracionālā reliģija padara par upuriem ikvienu, arī tās pārdevējus. Mums ir jāatrod slēptās saiknes starp priesteriskajiem noziegumu veicējiem, piemēram, seksa skandāliem. Taču mums vajadzētu arī apzināties saikni starp mūsu reliģiozitāti un visas cilvēces sarukšanu. Nav labi ļaut reliģijai, kas paredzēta mūsu sugu attīrītājai, kļūt par piesārņojuma un morāla bankrota avotu. Kāpēc līdzeklim vajadzētu būt slimībai?

Lasiet malajalu valodā

Svami Agnivešs ir Vēdu zinātnieks un sabiedriskais aktīvists. Thampu ir pedagogs un bijušais St Stephens College direktors